berns-un-kakis

Padomi bērniem – kā tikt pie mājdzīvnieka?

Vai tev ir neizsakāma vēlme tikt pie mājdzīvnieka, bet nevari atrast īstos vārdus, lai pajautātu vecākiem atļauju? Iepriekš tev ir jāpierāda, ka esi atbildīgs un gatavs rūpēties par mājdzīvnieku. Ar rūpīgu iepriekšēju plānošanu, tu vari panākt, ka iegūsi vecāku atļauju.

PS: Atceries, ka mājdzīvnieki nav lēts prieks un nereti tev būs jāņem kredīts (väikelaenud) vai pat cita veida aizdevums (laenu refinantseerimine) lai tos varētu uzturēt!

Padomā kārtīgi, vai patiešām vēlies mājdzīvnieku

Mājdzīvnieks prasa laiku, atbildību, naudu un kopšanu. Daudzreiz tev nāksies mainīt savu grafiku, lai rūpētos par savu mājdzīvnieku. Cilvēka un mājdzīvniekam ir ilgstošas saistības, atšķirībā kādu sugu tu izvēlies. Ir dzīvnieki, kas spēj sasniegt 20 gadu vecumu, tāpēc apdomā, vai vēlies uzņemties tik ilgas saistības.

Lai atbildētu uz jautājumu, vai esi piemērots saimnieks jaunam mājdzīvniekam, papildus uzdod sev kontroljautājumus:

1. Vai tev ir citas ārpusstundu aktivitātes, kas aizņem tavu laiku (sporta treniņi, mūzikas skola, deju klase un citas) ?
2. Vai tu esi gatavs celties agrāk, lai pirms došanās uz skolu parūpētos par savu mājdzīvnieku?
3. Kā tu iesaistīsi mājdzīvnieku savā dienas grafikā?
4. Vai esi gatavs atdot savu kabatas naudu, lai atmaksātu vai palīdzētu segt izmaksas, kas nepieciešamas mājdzīvniekam?

Izlem, kāda veida mājdzīvnieku tu vēlies:

Ir ļoti daudz iespējas, kādi var būt mājdzīvnieki. Daži no tiem prasa pavisam maz uzmanības, tik daudz kā pabarošana un mājvietas uzkopšana. Turpretī dažas sugas pieprasīs lielu fizisku mijiedarbību ar savu saimnieku: tev būs ar to jārunājas, jāmīļo, jāspēlējas.

  • Zivis, rāpuļi, bruņurupuči prasa vismazāko aprūpes laiku – apmēram 15 minūtes dienā, lai tos pabarotu un vienu stundu nedēļā, lai iztīrītu mājvietu. Daži rāpuļi var būt indīgi, ar kuriem nedrīkst spēlēties un, visticamāk, vecāki neatļaus tādus turēt mājās.
  • Kaķi, truši, kanārijputniņi, jūrascūciņas, kāmji, peles, žurkas ikdienā tavu uzmanību prasa sākot no pusstundas, lai pabarotu, paspēlētos; mājiņas vai kastītes tīrīšanu reizi četrās dienās.
  • Suņi prasa lielu apkopes laiku, jo tiem ir vajadzīga ne tikai barošana, apkope, bet arī regulāras pastaigas svaiga gaisā.

Pirms izvēlies kādu mājdzīvnieka veidu, jānoskaidro, vai ģimenē nav kāds cilvēks, kam ir alerģija pret spalvām. Svarīgi sugas izvēlē ir telpu pieejamība – lieli suņi nejutīsies labi mazā vienistabas dzīvoklī un slimos ar veselības problēmām.

Izstudē visu pieejamo informāciju par mājdzīvnieku, kādu vēlies iegādāties:

1. Cik ir vidējais dzīvnieka mūža ilgums
2. Cik tavs izvēlētais dzīvnieks maksā
3. Kāda veida pārtiku tas ēd
4. Kāda uzturēšanās vieta nepieciešama (terārijs, akvārijs, būris)
5. Kāds ir barošanas režīms
6. Cik liels būs mājdzīvnieks, kad kļūs vecāks
7. Cik ilgs ir miega režīms
8. Kā tev būs jārūpējas par dzīvnieku (pastaigas, barošana, vannošana, veterinārārsta apmeklējumi)

Šī un cita svarīga informācija tev ir jāiegūst no pēc iespējas vairāk resursiem. Pajautā draugiem, ja tiem mājās ir attiecīgās sugas dzīvnieks. Veic visas svarīgākās piezīmes un esi gatavs uzklausīt visus vecāku uzsvērtos galvenos pienākumus.

Pierādi saviem vecākiem, ka esi atbildīgs
Parādi vecākiem, ka tev piemīt atbildības sajūta, tā viņi sapratīs, ka esi gatavs rūpēm par dzīvnieku. Palīdzi saviem vecākiem uzkopt māju, katru rītu pamosties laicīgi un pats sagatavojies skolai, vienmēr turi savu istabu kārtībā, iznes atkritumu kasti bez liekas atgādināšanas, vienmēr pabeidz uzdevumus pirms termiņa. Šie un vēl citi piemēri liks taviem vecākiem saprast, ka esi atbildīgs un patstāvīgs. Tad, kad esi ieguvis vecāku pozitīvu attieksmi, ir pienācis laiks jautāt sev svarīgos jautājumus. Izklāstot savu domu, neliec uzreiz sniegt gala atbildi – parādi, ka esi pacietīgs un gatavs gaidīt. Esi ar mieru pieņemt kompromisu, ja vecāki nevēlas tavu izvēlēto dzīvnieku dažādu apsvērumu dēļ, bet iesaka tev padomāt par kādu citu sugu. Mēģini izprast savu vecāku viedokli un jūs nonāksiet pie kopīga sarunas rezultāta.

iztirit-dzivnieka-smaku

Tiec galā ar dzīvnieku smaku dzīvoklī

Lai arī cik ļoti tu mīlētu savu mājdzīvnieku, nevar noliegt, ka pēc viņa paliek nevēlamas smakas. Māja nesmaržo tik tīri un svaigi, kā pirms dzīvnieka iegādes. Nav svarīgi, cik lielu uzmanību tu pievērs dzīvnieka kopšanai, ir dažas smakas, no kurām nevar izvairīties, kā tikai regulāri ar tām cīnoties. Mājdzīvnieku īpašnieki ir izveidojuši populārākos smaku iznīdēšanas padomus, lai katrs varētu savā dzīvoklī justies komfortabli kopā ar savu mīluli.

Izmantojot cepamo sodu

Cepamā soda ir dabisks smaržas absorbētājs, kas lieliski der cīņā ar dažādām smakām, tai skaitā, dzīvnieku radītām. Atstājot paciņu atvērtu, var nodrošināt istabā tīrāku gaisu. Cepamā soda uzsūc nepatīkamās smakas, tāpēc tā darbojas kā gaisa atsvaidzinātājs, kas nepiešķir citu smaržu. Pirms lietošanas, jāpameklē informācija par iespējamiem riskiem uz kādas konkrētas virsmas vai auduma.

  • Praktiski tā nedara nekādus bojājumus uz mēbelēm un audumiem, taču, jebkuram gadījumam iepriekš pārbaudīt. Soda ir nedaudz jāuzkaisa uz netīrās virsmas, jāpagaida pāris minūtes, lai tā iedarbojas un jāuzsūc ar putekļu sūcēju.
  • Ja uz kādas virsmas ir dzīvnieka urīns, to pēc iespējas ātrāk jāuzslauka un mitrā vieta jāapkaisa ar cepamo sodu. Jāļauj vietai nožūt un sodai iesūkties, pēc tam jānoslauka ar tīru dvieli. Kad vieta ir pilnībā sausa, pēdējos cepamās sodas pārpalikumus jāuzsūc ar putekļu sūcēju.
  • Pievienot cepamo sodu dzīvnieku kastītēs. Sodu vislabāk izkaisīt uz pašas kastītes, pirms vēl nav pievienotas īpašās smiltiņas. Pēc pāris reizēm, kad kastīte tiks izmantota, arvien saglabāsies neitrāla smarža. Taču, kastītes saturs ir jāmaina, kad sākat just smaku.

Izmanto smakas neitralizējošos šķīdumus

  • Kaut arī aromatizētāji un smaržīgās sveces novērš smakas, tas neliedz dzīvniekam no jauna veikt šmuces. Dzīvnieks var saost aromātu, ko atstājis pagājušo reiz, un turpināt nokārtoties nevēlamajā vietā, tāpēc smaka ir jāiznīcina pilnībā.
  • Šādu šķīdumu var veidot no cepamās sodas – sajaucot sodu ar ūdeni. Ja negadījuma vieta ir bijusi uz paklāja, pārliecinies, ka tiek iztīrīta virskārta kā arī grīdas pamatne zem paklāja. Aromāta iznīcināšanai var iegādāties augstas kvalitātes produktu, kas paredzēts, lai novērstu dzīvnieku smakas. Tas novērš ne tikai urīna izraisīto smaku, bet arī pēc vemšanās radušo smaku.

Mazgājiet dzīvniekam piederošās lietas

  • Ik pa laikam ir ieteicams izmazgāt dzīvnieka ēdiena bļodiņas ar karstu ziepjūdeni vai ielikt tos trauku mazgājamā mašīnā. Sanitāri ēšanas apstākļi ir nepieciešami ne tikai cilvēkam, bet arī dzīvniekam, lai nesāktos dažādas kuņģa problēmas. Ēdiens, ko ieliekam bļodā var sasmakot un kategoriski aizliegts pievienot jaunu pārtiku, ja bļodiņa nav nosterilizēta. Vienmēr pārliecinies, vai ūdens bļodiņa ir tīra un tajā ir svaigs dzeramais ūdens.
  • Ja nepieciešams, mazgā dzīvnieka spēļmantiņas veļasmašīnā. Iepriekš jāpārliecinās, ka mantiņa ir droša mazgāšanai veļasmašīnā. Mantiņas var saplīst centrifūgas režīmā. Neliec klāt veļaspulveri, jo tas var sasūkties uz mīkstās virsmās, un dzīvnieks var saindēties, ja turpinās ar to spēlēties. Drošāk ir mazgāt mantiņas ar rokām, izmantojot speciālo šampūnu, ko izmanto dzīvnieku vannošanā. Tie ir radīti, lai nenodarītu nekādu kaitējumu dzīvnieka veselībai.
  • Mazgā speciālās gultiņas, vai segas, uz kurām guļ dzīvnieks. Tas ne tikai novērsīs nelabvēlīgos aromātus, bet pasargās no iespējas, ka kažokā ieperināsies blusas vai citi insekti. Dažiem dzīvniekiem patīk gulēt krēslos vai uz citām cilvēku mēbelēm – biežāk ir jāmazgā arī tās vietas.
suns-mekle-majas

Ko darīt, kad jāmeklē mājdzīvniekam jauns saimnieks?

Nav viegli meklēt jaunas mājas savam mājdzīvniekam, taču situācijas ir dažādas un dažreiz tā ir daudz labāk. Rūpīgi plāno meklēšanu un neatdod savu mīluli pirmajam pretimnācējam. Tev nepieciešams atrast gādīgu un labsirdīgu saimnieku, kas labi parūpēsies par tavu mājdzīvnieku. Dzīvniekiem nākas meklēt sev jaunu mājvietu dažādu iemeslu dēļ: pārcelšanās uz citu dzīvesvietu, kur nedrīkst būt dzīvnieki; nomiris iepriekšējais saimnieks un radinieki nevēlas pieņemt mājdzīvnieku un vēl daudzi citi šādi piemēri. Pieaugušam dzīvniekam nekad nav viegli atrast jaunas mājas, nereti arī viņš pats nespēj pierast pie jauniem saimniekiem. Taču izvēloties pareizos reklāmas veidus, var atrast patiešām sirsnīgus saimniekus. Tava misija ir veicināt, vizualizēt reklāmas uz pareizās mērķauditorija pusi, un rūpīgi atsijāt tavuprāt neuzticamus cilvēkus.

Jaunas mājvietas meklēšanā pirmos var iesaistīt draugus, paziņas, uzticamus veterinārārstus. Sākumā var mēģināt piedāvāt dzīvnieku tiem, kuriem jau ir mājās kāds mājdzīvnieks vai pieder audzētavas – šādi cilvēki ir atbildīgāki un zin kā labi izturēties pret dzīvniekiem.

Nofotografē mīļu un jauku bildi ar mājdzīvnieku, kurš meklē mājas. Lai pievērstu uzmanību, izveido vizuāli pievilcīgu reklāmu, izdomā uzrunājošu tekstu. Ievietojot sociālajos tīklos, vari pievērsties ar vēl lielāku izdomu un pievienot video ar dzīvnieku. Izmanto visus ieročus, lai informācijas pārpildītajā sociālajā tīklā tava reklāma īpaši izceltos starp visām citām ziņām.

Reklamē dzīvnieka labākās īpašības, taču atceries būt godīgs un neko nepiepušķot. Ja samelosi, ka dzīvniekam patīk kaķi, un to paņems saimnieks, kam mājās ir kaķis, sunim ātri vien tiks meklēta jauna mājvieta. Esi godīgs par jebkādām uzvedības problēmām, jo jebkurš pacietīgs saimnieks, var iemācīt labas manieres savam mājdzīvniekam. Obligāti pieraksti, ja dzīvnieks ir agresīvs pret maziem bērniem, vai tam ir nepieciešams liels pagalms, pretējā gadījumā tas sagrauzīs visas mēbeles aiz pārlieku lielās garlaicības mazā dzīvoklī.

Atceries, ka tava reklāma nokļūs plašas auditorijas acīs, tāpēc esi atturīgs, izvērtējot visas atbildes uz savu sludinājumu. Dzīvnieku organizācijas brīdina par ļaunprātīgu dzīvnieku izmantošanu, kas tiek paņemti no šādām publikācijas reklāmām. Interneta vidē ir daudz izdevīgāk ievietot savu sludinājumu, jo bieži vien to var izdarīt bez maksas. Ievietojot avīzē sludinājumu, tu, pirmkārt, samaksā attiecīgu summu un otrkārt – pieļauj tikai mazāko sabiedrības daļu kā potenciālo mērķauditoriju.

Nekad nereklamē savu mājdzīvnieku kā “bezmaksas” preci. Dzīvnieku aizsardzības biedrības brīdina, ka “bezmaksas” reklāmas piesaista cilvēkus, kas iesaista suņus cīņu sportā un citus negodīgus saimniekus. Pievieno kaut pavisam nelielu summu, vai arī nepublicē summu, bet pieraksti, ka to privāti izrunāsiet. Šādas privātu vēstuļu sarakstes ļaus atsijāt nevēlamos saimniekus.

Lai atdotu savu mājdzīvnieku kāda cita rokās, tev kārtīgi jāapsver daudzi jautājumi un jāizrunā dažas pamatlietas:

  • Pajautā, vai topošajam saimniekam ir bijuši mājdzīvnieki. Vai viņš ir gatavs lielajam pārbaudījumam, ko sniegs pirmais dzīvnieks viņa mājā. Ja ir bijuši mājdzīvnieki, apvaicājies, kas ar tiem notika.
  • Dažas organizācijas tiešsaistē piedāvā palīdzību galveno jautājumu atšķirošanā, lai tu labāk zinātu, kas ir svarīgākais jauna saimnieka atrašanā.
  • Ja topošajam saimniekam jau ir mājdzīvnieks, noskaidro, kurš ir viņa veterinārārsts un uzzini atsauksmes par saimnieku. Vai viņš regulāri ved savu tagadējo dzīvnieku uz veselības pārbaudēm.
  • Apvaicājies, vai ir iespējama mājas vizītes apskate uz sava mājdzīvnieka topošo māju. Ja adoptētājs nevēlēsies, ka tu ierodies izpētē, droši atsaki viņam atdot savu mājdzīvnieku.
  • Kā pēdējo no iespējām atstāj dzīvnieku patversmes palīdzību. Diemžēl, katru mēnesi tur nonāk vismaz 50 mājdzīvnieki, bet visiem cenšas atrast jaunas mājvietas. Par tavu dzīvnieku parūpēsies, ja nespēsi pats saviem spēkiem atrast jaunu mājvietu.
meduzu-audzesana

Kā audzēt medūzas

Medūzas ir eksotiski jūras dzīvnieki. To audzēšanai ir piemēroti dekoratīvo zivju akvāriji. Medūzu formas un nomierinošā kustība padara pilno akvāriju kā mākslas darbu, jo tās var turēt kā guļamistabā tā virtuvē uz galda. Lai audzētu mājās medūzas, nepieciešams speciāli ierīkots akvārijs. Medūzas prasa delikātu kopšanu, ar speciālu vidi, ūdens sāļumu un barošanu.

Akvārija izveide
Medūzām pietiek ar maza vai vidēja riņķveida formas akvārija tvertni. Tam ir jābūt tīram un sterilam. Akvārija izmērus vari izlemt pats, atšķirībā, cik medūzas vēlies turēt. Trīs medūzām būs jāizvēlas vidēja izmēra akvārijs, bet vienai pietiks ar pašu mazāko, turklāt tam būs vieta jebkur mājas interjerā. Medūzām ir jānodrošina peldēšana pa akvāriju, tāpēc formu nepieciešams izvēlēties garu un šauru. Medūzu akvārijam jābūt novietotam izvairoties no tiešiem saules stariem, tām patīk tumša vide. Tuvumā nedrīkst būt siltuma avoti un elektroiekārtas.

Nepieciešamie materiāli akvārija izveidošanai:

  • gaisa sūknis
  • gaisa caurule
  • filtra plāksnes
  • substrāts
  • LED gaismas

Sāc ar filtra plāksnes novietošanu akvārija pamatnē un ievieto tam cauri gaisa izvadīšanas un ievadīšanas cauruli. Gaisa caurulei ir jābūt pašas pamatnes vidū, lai nerodas bezgaisa vietas. Uz pamatnes izvieto substrātu. Medūzām vislabākais substrāts būtu stikla bumbiņas, kas nosedz pamatni. Nekādā gadījumā neizmanto kā substrātu smiltis vai granti. Bumbiņas vajag tik daudz, lai piepildītu vienā kārtā visu akvārija pamatni. Kad akvārijā ir ievietots substrāts, savieno gaisa cauruli ar gaisa sūkni. Gaiss no sūkņa pa cauruli cirkulēs pa visu akvāriju.

Medūzām patīk sāļš ūdens, tāpēc pēc ūdens ieliešanas akvārijā, pievieno tam sāli. Var iegādāties speciālu sālsūdeni zooveikalā vai akvārija sāli. Sāļuma indikatoram ir jābūt 34 – 55ppt. Iepriekš sāli vajadzētu izšķīdināt destilētā ūdenī, lai akvārijā nerodas sāls nogulsnes. Nedrīkst izmantot krāna ūdeni, jo ķīmiskie savienojumi, ko tas var saturēt, var kaitēt medūzas veselībai.

Pievieno LED gaismas, kas pēc 12 stundām ūdeni pārvērtīs no duļķaina līdz tīram kristāliskam ūdenim. Ar speciāliem testa komplektiem, pārbaudi amonjaka, nitrītu un nitrātu līmeni akvārijā. Ideālā gadījumā amonjakam un nitrītiem vajadzētu uzrādīt 0.0ppm, bet nitrātiem sasniegt apmēram 20ppm rādītājus. Sasniedzot šādus rezultātus, var droši ievietot medūzu izveidotajā akvārijā.

Medūzu iegāde un ievietošana akvārijā
Pērc medūzas tikai no uzticamiem pārdevējiem. Medūzu audzētāji vienmēr piedāvā garantiju un naudas atgriešanu, ja nepiegādā tās dzīvas. Medūzas tiek izsūtītas caurspīdīgos plastmasas maisos, kas pildīti ar sālsūdeni. Ir dažādu veidu medūzas, kuras izmanto tirdzniecībā, tāpēc pārliecinies, kādu tieši šķirni vēlies. Lai ievietotu medūzas akvārijā, tām ir nepieciešama vismaz 20 minūšu aklimatizācija. Pirmās 10 minūtes novieto maisiņu uz akvārija ūdens, lai medūzas pierod pie citas ūdens temperatūras. Vispiemērotākā ūdens temperatūra ir 24 līdz 28 grādi pēc Celsija. Pēc tam pārlej ūdens sastāvu ar medūzām jaunajā mājvietā. Kad medūzas ir nokļuvušas jaunajā mājvietā, pirmo stundu vajag cieši novērot, vai tās aktīvi kustās un pulsē.

Ikdienas kopšana
Baro savas medūzas divas reizes dienā ar sālsūdens garneļu mazuļiem. Tie parasti pārdodas sasaldēti vai dzīvi sālījumā. Medūzas, kā visas dzīvas būtnes nedrīkst pārbarot. Ja akvārijā ir izmēros dažādas medūzas, tad pārbarošana nerosinās mazāko medūzu augšanu. Kad tās kļūst lielākas, šādā pašā secībā nepieciešams izveidot lielāka izmēra akvāriju. Medūzas nekādā gadījumā nedrīkst palaist savvaļā saldūdens tilpnē, tas pakļauj tās dzīvību riskam.
Ik nedēļu jāapmaina vismaz 10% ūdens, kas ir akvārijā. Lai saglabātu vesela ūdens kvalitāti, katru reizi pēc apmaiņas jāpārbauda galvenie indikatori – sāļums, amonjaks, nitrīti un nitrāti. Daži medūzu īpašnieki izņem medūzas no akvārija, kad nomaina ūdeni. Ūdens apmaiņa palīdz kontrolēt amonjaka līmeni akvārijā.

majlopu-nozime

Mājlopu nozīme

Varam teikt, ka mājlopi ir tie paši mājdzīvnieki, taču ir zināma atšķirība starp šiem abiem vārdiem. Mājdzīvnieki mēdz būt cilvēku kompanjoni ikdienā, tie dzīvo kopā vienā mājā, tos pat audzina kā ģimenes locekļus (piemēram, dresējot suņus). Taču mājlopiem liktenis ir nedaudz savādāks: tie tiek audzēti tautsaimnieciskiem mērķiem, no tiem cilvēki iegūst dažnedažādus labumus. Mājlopu audzēšana tiek dēvēta par lopkopību.

Piena ražošana

Mājlopi tiek audzēti, lai iegūtu saimniecībā pienu un izgatavotu piena produktus (sieru, biezpienu, kefīru un citus). Šādam mērķim tiek audzētas pamatā govis, bet arī kazas spēj dot pienu, no kā tālāk tiek ražoti pārtikas produkti. Kazu audzēšana ir mazāk izplatīta Latvijā, un visa iegūtā produkcija visbiežāk tiek izmantota uz vietas esošajā saimniecībā. Šobrīd piena ieguve ir ļoti automatizēta, ir izgatavotas augstas klases tehnoloģijas, lai lopkopības saimniecības varētu darboties ar lielu produktivitāti. Piens ir viena no nozīmīgākajām eksportprecēm, tāpēc govju audzēšanas apjomi aug ar katru gadu.

Pārtikas ieguve

Lielus, kā arī mazākus zīdītājus un putnus audzē pārtikas produktu iegūšanai. Gaļa tiek iegūta no liellopiem (govīm), cūkām, aitām, trušiem un citiem, kā arī no putniem (tītariem, pīlēm, zosīm un vistām). Produkti, kādi tiek iegūti no lopiem ir visdažādākie, tāpēc lopkopība ir ļoti ienesīgs darbs. Nav viegli uzturēt lielu ganāmpulku, nodrošināt patstāvīgi to ar barību, apkopt uzturēšanās vietas, nodrošināt visu nepieciešamo, līdz brīdim, kad tiks nokauti. Taču sakarā ar to, ka lielākā daļa cilvēku lieto uzturā gaļas produktus, šī saimniecības nozare gūst labus ienākumus. Gaļa tiek izmantota lielos apjomos desās, žāvējumos, maltajā gaļā, pusfabrikātos, kas ir sasaldēti un domāti ātrai ēdiena pagatavošanai (piemēram, pelmeņi un frikadeles). Vislielākais procentuālais sastāvs, ko izmanto gaļas rūpniecībā nāk no cūku audzētājiem, otrajā vietā ir putnu gaļa.

Olas iegūst no vistām, un tiek plaši izmantotas pārtikā. Tās sastāv no daudz vērtīgām uzturvielām, kas nepieciešamas cilvēka ķermenim katru dienu. Mazāk populāras, taču pārtikā tiek izmantotas arī pīļu un zosu olas, taču šos putnus vairāk mēdz audzēt spalvu un gaļas ieguvei. Mazas un dekoratīvas ir paipalu olas. Olas ēd ne tikai cepot un vārot, bet termiski apstrādājot iegūst speciālu olu pulveri, ko izmanto konditorejā un pārtikas rūpniecībā.

Smagāku darbu veikšanai

Smagu darbu veikšana ar dzīvnieku palīdzību bija neatņemama sastāvdaļa mūsu senču sētās. Tika izmantoti buļļi un zirgi, kas vilka smagos arklus, kultivatorus, kā arī pārvietošanās līdzekļus. Ratu pajūgā izmantoja zirga spēku. Šobrīd krietni mazāk izmanto dzīvniekus šādiem mērķiem, to vietu ir aizstājuši traktori, kombaini, automašīnas. Taču nereti kādā nabadzīgākā saimniecībā ir iespēja ieraudzīt ar zirgu vadāmu pajūgu.

Preču ražošanai

Kas gan var būt siltāks, kā īsta aitas vilnas sega aukstos ziemas vakaros, vai truša vilnas cepure? Arī šīs preces tiek iegūtas no lauksaimniecībā audzētiem lopiem un to vilnas. Aitas vilna ir vispieprasītākais izejmateriāls dabīgas izstrādes gultas veļai, siltajām ziemas čībām, vestēm un citiem produktiem. Vilnai ir laba termo-caurlaidība: ziemā tā silda, bet vasarā atdzesē ķermeni. Lopkopji izmanto liellopu mēslus, tīrumu mēslošanai un apstrādei. Tāpat tas ir arī labs kurināmais. Trušu vilna ir vispopulārākais izejmateriāls, no kā iegūst to vilnu, kas tiek adīta vilnas zeķēs, cimdos un lakatos. Putnu olās ir noderīgas aminoskābes, ko izmanto kosmētikā – šampūnu ražošanā, matu masku sastāvā, krēmos.

liellopi

Liellopi

Senos laikos, pirmo liellopu, ko pieradināja saimniecības darbu veikšanai bija taurs. Šobrīd pirmā pieradinātā suga Eirāzijas taurs ir izmiris dzīvnieks, taču viņu pēcteči vēl joprojām kalpo cilvēkiem par palīgiem saimniecības darbos un kā gaļas ieguves dzīvnieki. Liellopu pieradināšana ir datējama jau pirms 8000 gadiem, kas notika Divupē. Vecākie atrastie tauru kauli ir no apmēram 9000 gadu senās pagātnes, taču nav zināms, vai šajā laikā viņš jau skaitījās kā pieradināts dzīvnieks. Pirms 7 tūkstošiem gadu palielinājās vajadzība pēc spēcīgiem darbu veicējiem, tāpēc iedzīvotāji pieradināja arvien vairāk liellopus, un kā nākamā suga aiz tauriem, ko pieradināja, bija zebu.

Pie liellopiem pieder: govs (mātīte), bullis (tēviņš), vērsis (kastrēts tēviņš) un teļš (mazulis). Tie ir zālēdāji, kas vasarā vislabprātāk ēd zaļu un svaigu zāli, bet ziemā pārtiek no sakaltētiem salmiem. Lopi, kuri tiek audzēti gaļas iegūšanai, papildus svaigai zālei tiek baroti ar speciālu pārtiku, ko paši ražotāji sauc par spēkbarību. Pārsvarā visām šķirnēm un abiem dzimumiem ir spēcīgi ragi. Lieluma ziņā, vismasīvākie izaug kastrētie tēviņi vērši, tad buļļi un pašas mazākās ir mātītes. Latvijā zemnieki audzē divas govju šķirnes: Latvijas brūnās un Latvijas zilās govis. Zilo govju izcelsme ir tepat Latvijā, Kurzemes novadā. Tā ir retāk sastopama šķirne kā Latvijas brūnās govis un tiek audzēta praktiski tikai piena iegūšanai; izteikti mazā masa un arī skaitliski nelielais daudzums nosaka to, ka šo sugu neizmanto gaļas iegūšanā. Turpretī otra suga, brūnā govs, ir populārākā, ko audzē visā valstī (apmēram sastāda 75%) un tiek izmantota gan piena, gan gaļas ražošanai.

Sākotnēji liellopi tika audzēti sava spēka dēļ, vēlā tikai tos sāka izmantot pārtikā. Tiem ir masīvs ķermenis ar ļoti spēcīgiem muskuļiem, tāpēc varēja bez piepūles apstrādāt zemi cilvēku vietā. Tikai trešajā vietā (aiz cūkas gaļas un putnu gaļas) ir liellopu gaļa pārtikas ražošanā, taču nevar teikt, ka tas arī ir maz. Sakarā ar to, ka liellopu audzēšana visvairāk balstās uz gaļas ieguvi, tad dzīvnieki vairs nav ģenētiski tik spēcīgi kā viņu senči, – tie vairs nav tik aktīvi un ir spiesti pavadīt savu dzīvi fermās, šauros aizgaldos, kas ierobežo to kustības. Piena govis dzīvo apmēram 5 gadus, jo lielā pārslaukuma dēļ tās vairs nespēj ražot pienu, un tiek nokautas kā gaļas lopi. Lielās piena saimniecības dienā mēdz izslaukt no govīm līdz pat 30 litriem piena, kas, dabīgos apstākļos, būtu tikai līdz 5 litriem piena.

Ir valstis, kur liellopus izmanto kā izklaides objektus – Portugāle, Francija un Spānija ir populāra ar savām buļļu cīņām. Buļļu cīņās raksturīga aina ir matadors, kas vicina sarkanu lakatu, satracinot bulli. Taču maldīgs ir priekšstats, par to, ka bulli satracina sarkanā krāsa, jo, patiesībā, buļļi nespēj atšķirt krāsas – tos satracina plīvojošais lakats. Vienīgā vieta, kur patiešām liellopi var justies neapdraudēti ir Indija – tur tie ir svētie dzīvnieki, var staigāt pa pilsētu ielām, un neviens nav tiesīgs tos aizskart. Nepālā govs ir nacionālais dzīvnieks, tāpēc to nemēdz audzēt gaļai, bet gan vairāk pienam un darba spēkam. Latvijā, tāpat ka daudzās pasaules valstīs, norisinās Pasaules Dabas Fonda izveidotā programma, kas paplašina savvaļas tauru uzturēšanās teritorijas. Kopš 2004. gada Papes ezera mitrajās pļavās savvaļā dzīvo tauri, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības pastāvēšanu.

kakis

Kas jāzina, pirms iegādājies kaķi

Kaķis un suns ir vieni no populārākajiem mājdzīvniekiem, ko mēdz izvēlēties cilvēki. Taču teiciens, ka kaķis ir neatkarīgs dzīvnieks, un viņam aprūpe un uzmanība nav vajadzīga, ir aplams. Lai ņemtu savā apgādībā kaķi, ir jāzina dažas pamatlietas.

Var ciest daudz mēbeles

It sevišķi mazi kaķēni, kam patīk rotaļāties, izlaiž savus nagus. Tas bieži vien nodara kaitējumus dīvāniem, segām un tavam apģērbam. Ar to ir jārēķinās, ka visu nekad nevarēsi pasargāt no bojājumiem. Ja pietiek pacietība, tad pilnīgi visu var aizklāt ar kādām papildus segām, taču, uzreiz rodas aizkrāmētas mājas sajūta. Kaķu nagu asināšanai ir speciāli asināmie, no paklājam līdzīga raupja materiāla. Asināt nagus ir dabīgs kaķa instinkts, tāpēc labāk, lai viņš to dara tam paredzētā vietā.

Kaķim regulāri jāapmeklē ārsts

Acis, ausis, zobi, nagi – tāpat kā cilvēkam, tas viss ir jākopj. Vienīgais, kas tev nav jādara, ir jāmazgā kaķis. Kaķi ir ļoti tīrīgi dzīvnieki, turklāt, ūdens viņiem īpaši nepatīk, tāpēc nevajag censties viņu ar varu dabūt vannā. Kaķi lielu dienas daļu pavada tīrot savu kažociņu. Taču pie veterinārārsta ir jāved regulāri, lai sniegtu profesionālu apskati kaķa ausīm un acīm. It sevišķi tiem dzīvniekiem, kuri nedzīvo tikai istabas telpā, bet brīvi staigā pa pagalmu, vajag regulāri dot tabletes pret tārpiem, pilienus pret blusām, kā arī potes pret trakumsērgu.

Kaķu spalvas

Dzīvoklī parādīsies daudz vairāk dzīvnieku spalvas, tāpēc ar lipīgo rullīšu krājumiem būs iepriekš jānodrošina. Kaķa spalva ir regulāri jāķemmē, it sevišķi, ja esi iegādājies lielas un biezas spalvas kaķi. Pretējā gadījumā spalva var savelties, un kaķim ir grūti pārvietoties, vai var izraisīt kādu slimību, niezi un izsitumus.

Kaķim ir vajadzīga uzmanība

Nav tā, ka kaķis var visu dienu pavadīt bez cilvēka klātbūtnes. It sevišķi mazam kaķēnam ir nepieciešana uzmanība, kopīgas rotaļas un dresūra. Kaķiem ir jābūt aktīviem, bet dažbrīd viņiem patīk visu dienu slinki gulēt saulītē. Lai būtu lielāka aktivitāte, tev pašam ir jāiesaistās rotaļās, pametot kādu bumbiņu vai rotaļu peli. Ja vēlies, lai tavs kaķis ir audzināts un negāž podus, pašam tas būs jāmāca. Kaķis saprot, kad saimnieks ir dusmīgs, tāpēc audzināšana ir jāveic ar stingru balsi, taču bez vardarbības. Un neaizmirsti, ka, tāpat kā maziem bērniem, pēc laba darba padarīšanas, kaķēniem patīk saņemt uzslavas un siltu glāstu. Ja vēlies, lai kaķim vienmēr būtu interesanti, tad var iegādāties uzreiz divus kaķus, taču tas prasa arī dubultu atbildību no tevis.

Speciāla barība

Kaķiem un kaķēniem ir speciālā pārtika, ko ieteicams dot, it sevišķi pirmos mēnešos. Tā ir sabalansēta ar daudz vitamīniem, kas ir nepieciešama augošam kaķim. Zobu veselībai vari nopirkt ik pa laikam kādus kraukšķīgos spilventiņus, kas asinās zobus un vienlaicīgi arī labi garšos. Kaķim nevajag pārspīlēt ar ēšanu, un nevar uzstādīt ēšanu kā galveno dzīves misiju. Arī kaķiem parādās liekais svars biežas pārēšanās gadījumā, un tad viņam ir grūti pārvietoties. Jaunajiem kaķēniem gremošanas sistēma strādā daudz jūtīgāk kā lieliem kaķiem, tāpēc īpaši svarīgi ari dot tikai maziem kaķēniem domātu barību. Pretējā gadījumā var visu atlikušo mūzu cīnīties un ārstēt kādu kuņģa slimību.

Kaķis ne vienmēr ceļos kopā ar tevi

Ja esi aktīvs ceļotājs, tad padomā, kur atstāsi kaķi, kamēr būsi prom, jo atstāt kaķi uz vairākām dienām vienu pašu nedrīkst. Atstātie pārtikas krājumi, visticamāk, tiks apēsti pirmajā dienā. Tāpēc aprunājies arī ar saviem paziņām, vai viņi retu reizi varētu paņemt kaķi pie sevis, vai atnāktu pie tevis un iedot paēst. Ja vēlies ceļot kopā, tad dzīvniekā ir jāievieto čips, kurā ir visa informācija par īpašnieku, kaķim saņemtajām potēm pret trakumsērgu un citām slimībām.