Mājlopu nozīme

Varam teikt, ka mājlopi ir tie paši mājdzīvnieki, taču ir zināma atšķirība starp šiem abiem vārdiem. Mājdzīvnieki mēdz būt cilvēku kompanjoni ikdienā, tie dzīvo kopā vienā mājā, tos pat audzina kā ģimenes locekļus (piemēram, dresējot suņus). Taču mājlopiem liktenis ir nedaudz savādāks: tie tiek audzēti tautsaimnieciskiem mērķiem, no tiem cilvēki iegūst dažnedažādus labumus. Mājlopu audzēšana tiek dēvēta par lopkopību.

Piena ražošana

Mājlopi tiek audzēti, lai iegūtu saimniecībā pienu un izgatavotu piena produktus (sieru, biezpienu, kefīru un citus). Šādam mērķim tiek audzētas pamatā govis, bet arī kazas spēj dot pienu, no kā tālāk tiek ražoti pārtikas produkti. Kazu audzēšana ir mazāk izplatīta Latvijā, un visa iegūtā produkcija visbiežāk tiek izmantota uz vietas esošajā saimniecībā. Šobrīd piena ieguve ir ļoti automatizēta, ir izgatavotas augstas klases tehnoloģijas, lai lopkopības saimniecības varētu darboties ar lielu produktivitāti. Piens ir viena no nozīmīgākajām eksportprecēm, tāpēc govju audzēšanas apjomi aug ar katru gadu.

Pārtikas ieguve

Lielus, kā arī mazākus zīdītājus un putnus audzē pārtikas produktu iegūšanai. Gaļa tiek iegūta no liellopiem (govīm), cūkām, aitām, trušiem un citiem, kā arī no putniem (tītariem, pīlēm, zosīm un vistām). Produkti, kādi tiek iegūti no lopiem ir visdažādākie, tāpēc lopkopība ir ļoti ienesīgs darbs. Nav viegli uzturēt lielu ganāmpulku, nodrošināt patstāvīgi to ar barību, apkopt uzturēšanās vietas, nodrošināt visu nepieciešamo, līdz brīdim, kad tiks nokauti. Taču sakarā ar to, ka lielākā daļa cilvēku lieto uzturā gaļas produktus, šī saimniecības nozare gūst labus ienākumus. Gaļa tiek izmantota lielos apjomos desās, žāvējumos, maltajā gaļā, pusfabrikātos, kas ir sasaldēti un domāti ātrai ēdiena pagatavošanai (piemēram, pelmeņi un frikadeles). Vislielākais procentuālais sastāvs, ko izmanto gaļas rūpniecībā nāk no cūku audzētājiem, otrajā vietā ir putnu gaļa.

Olas iegūst no vistām, un tiek plaši izmantotas pārtikā. Tās sastāv no daudz vērtīgām uzturvielām, kas nepieciešamas cilvēka ķermenim katru dienu. Mazāk populāras, taču pārtikā tiek izmantotas arī pīļu un zosu olas, taču šos putnus vairāk mēdz audzēt spalvu un gaļas ieguvei. Mazas un dekoratīvas ir paipalu olas. Olas ēd ne tikai cepot un vārot, bet termiski apstrādājot iegūst speciālu olu pulveri, ko izmanto konditorejā un pārtikas rūpniecībā.

Smagāku darbu veikšanai

Smagu darbu veikšana ar dzīvnieku palīdzību bija neatņemama sastāvdaļa mūsu senču sētās. Tika izmantoti buļļi un zirgi, kas vilka smagos arklus, kultivatorus, kā arī pārvietošanās līdzekļus. Ratu pajūgā izmantoja zirga spēku. Šobrīd krietni mazāk izmanto dzīvniekus šādiem mērķiem, to vietu ir aizstājuši traktori, kombaini, automašīnas. Taču nereti kādā nabadzīgākā saimniecībā ir iespēja ieraudzīt ar zirgu vadāmu pajūgu.

Preču ražošanai

Kas gan var būt siltāks, kā īsta aitas vilnas sega aukstos ziemas vakaros, vai truša vilnas cepure? Arī šīs preces tiek iegūtas no lauksaimniecībā audzētiem lopiem un to vilnas. Aitas vilna ir vispieprasītākais izejmateriāls dabīgas izstrādes gultas veļai, siltajām ziemas čībām, vestēm un citiem produktiem. Vilnai ir laba termo-caurlaidība: ziemā tā silda, bet vasarā atdzesē ķermeni. Lopkopji izmanto liellopu mēslus, tīrumu mēslošanai un apstrādei. Tāpat tas ir arī labs kurināmais. Trušu vilna ir vispopulārākais izejmateriāls, no kā iegūst to vilnu, kas tiek adīta vilnas zeķēs, cimdos un lakatos. Putnu olās ir noderīgas aminoskābes, ko izmanto kosmētikā – šampūnu ražošanā, matu masku sastāvā, krēmos.