giraffe-1341638_1920

Dzīvnieki un svētki

Straujiem soļiem tuvojas brīvdienu sezona, kuru nenoliedzami pavadīsim kopā arī ar saviem mīļajiem četrkājainajiem draugiem. Sākoties lielajam dāvanu pirkšanas bumam, mājas rotāšanai, galda noformējuma domāšanai un citām nozīmīgām svētku lietām, jāatceras veltīt laiks arī savam mājdzīvniekam. Svētku laiks var būt īpaši bīstams dzīvniekiem, kuri brīvi pārvietojas pa māju. Šeit būs daži padomi, kā palīdzēt dzīvniekam pārvarēt saspringto svētku laiku un neiekļūt nekādās riska situācijās.

Patstāvīgs grafiks
Laikā, kad jāiepērk tik daudz dāvanas un daudz citas lietas, saimnieki mēdz aizmirst par dzīvnieku vitālo nepieciešamību doties pastaigās svaigā gaisā, barot konkrētā laikā, kā tas ir bijis līdz šim. Dzīvnieki pierod pie vienas rutīnas, un izmainot viņu grafiku, var veidoties veselības problēmas. Dzīvniekam ir nepieciešama tādi pati uzmanība, kā tas ir bijis vienmēr. Arī rotaļu laiks nedrīkst tikt izlaists, jo dzīvniekam ir nepieciešama cilvēka mijiedarbība un aktivitātes. Ja mājās ir kāds mazāks dzīvnieks, kurš atrodas būrītī, tad nepieciešams to tikpat regulāri iztīrīt, apmainīt svaigu ūdeni un patstāvīgi nodrošināt ar pārtikas padevi.

Svētku dekorējumi
Rotājot savu māju, atceries par to, ka dzīvniekam būs jauna rotaļu pieredze, kad mājā parādīsies kāds vizulis. Mirgojošas mantiņas, vizulīši un rotējošas bumbiņas pievilina dzīvnieku uzmanību. Pirms izdekorē savu māju, jāpārdomā, lai dzīvnieks nesabojā visus dekorus. Ne tikai vizuālais skats būs izbojāts, bet arī detaļu lūšana var būtiski kaitēt dzīvnieka veselībai. It īpaši, ja mantiņas ir no plīstoša materiāla, tas var kaitēt gan ķepām, gan gremošanas orgāniem, ja dzīvnieks izdomā apēst kādu detaļu. Protams, būtiska lieta ir pati Ziemassvētku eglīte. Tai ir jābūt ļoti piestiprinātai, lai dzīvnieks nespēj to apgāzt. Tāpat uzmanīgi jāpārdomā, vai sveces būs pareizais eglīšu dekorējums. Ja mājās ir dzīvnieki, kam patīk asināt zobus, piemēram, truši, suņi, kaķi, īpaši jāuzmanās ar elektrības vadiem. Ēdamie svētku dekorējumi, kā šokolādes salavecīši, ir bīstami jebkuram dzīvniekam. Šokolāde satur paaugstinātu cukura un ksilīta daudzumu, kas dzīvniekiem pat mazās devās ir bīstams un var novest līdz letālam rezultātam.

Svētku ēdiens
Arī tad, ja dzīvnieks ir tavas ģimenes loceklis, viņam nevajadzētu atrasties pie kopējā ēdienu galda ne svētku laikā, ne ikdienā. Daudzas lietas, ko mēs lietojam pārtikā un šķiet pilnīgi veselīgas, dzīvniekiem var būt kaitīgas. Tieši tāpēc dzīvniekiem ir specializēta pārtika, nevis tā pati, ko lietojam savā uzturā. Ēdienu pārpaliekas, kā arī svētku cepeša kauliņi ir bīstami un nav paredzēti, lai dotu dzīvniekam. Īpaši mazie vistu, tītaru, pīļu kauliņi ir asi un lauskas var radīt smagus iekšējo orgānu un mutes dobuma bojājumus. Ne tikai ēdieni, bet dzērieni ir bīstami dzīvnieku veselībai. Ja mēdzam Jauno gadu atzīmēt pie šampānieša glāzes, tad dzīvniekam šis svētku dzēriens ir aizliegto lietu sarakstā. Pat maza deva alkohola dzīvniekiem ir bīstama veselībai.

Troksnis, burzma
Dzīvnieki nav pieraduši pie patstāvīga liela trokšņa, tāpēc, ja aicini uz savām mājām daudz svētku viesus, padomā, lai dzīvniekam būtu kāds kluss stūrītis, kur atgūties no cilvēku burzmas. It īpaši, salūts var radīt uztraukumu dzīvniekam, tāpēc, ja dodies to vērot ārā mājas pagalmā, atstāj dzīvnieku mājās, lai viņš nenobīstas un bailēs neaizbēg tālu prom. Arī pirmssvētku laiks ir bīstams, lai dzīvniekus palaistu vienus skraidīt pa apkārtni. Pastaigās dodies tikai ar siksniņu, jo svētku iepirkšanās bums un lielā satiksmes burzma var pamatīgi nobiedēt tavu mājdzīvnieku.

sinsila

Mājdzīvnieku veidi – rāpuļi un grauzēji

Katram mājdzīvniekam ir savas vajadzības un vēlmes, pēc pilnvērtīga dzīves. Ir dzīvnieki, kurus ir vieglāk kopt, bet ir eksemplāri, kuriem prasās papildus uzmanīga un dārgi aprīkotas mājvietas. Pirms iegādājies sev konkrētu mājdzīvnieku, aprunājies ar ekspertiem par sugas specifiku un turēšanas paradumiem, lai nesanāk ka pēc tam jāņem kredīti creditos en linea vai pat prestamos sin buro.

Rāpuļi

Rāpuļi ir vieni no sarežģītākajiem dzīvniekiem, kas tiek turēti kā mājas mīluļi. Tas ir daudz grūtāk kā ar zīdītājiem vai putniem. Iegādājoties rāpuli, tev ir jābūt plašām zināšanām par tā dzīvesveidu. Nepieciešams iegūt informāciju par pielāgošanās spējām, uzvedību, raksturīgo dzīves vidi, uzturu, maskēšanās spējas un reproduktīvas stratēģijas. Tāpat svarīgi ir uzzināt, vai konkrētā suga ar likumu ir atļauta tavā reģionā. Daudzas sugas ir aizsargājamas un to turēšana un pārdošana citai personai ir stingri aizliegta.

Vai esi gatavs uzņemties risku, kāds pastāv, turot mājās rāpuli? Daži dzīvnieki ir īpaši bīstami cilvēka dzīvībai, ja tos nepareizi paņem rokās vai kā savādāk izturas, ko dzīvnieks var uztvert par apdraudējumu. Indīgas čūskas un ķirzakas spēj nodarīt reālu apdraudējumu tev, tavai ģimenei un citiem mājdzīvniekiem. Ievedot mājā šādu rāpuli, tu esi pilnībā atbildīgs par visām sekām.

Rāpuļi ir aukstasiņu dzīvnieki un galvenokārt pārtiek no gaļas. Visbiežāk gaļa ir speciāla, viņu dabiskajā vidē atrodama. Vairums rāpuļi ir visēdāji, tāpēc uzturu vajag vienmērīgi sabalansēt. Parasti pārtika jau tiek iegādāta veikalos, kur tā ir speciāli apstrādāta (peles, zaķa gaļa, putni un cita veida pārtika), taču ir daži dzīvnieki, kas pieprasa dzīvo pārtiku.

Vides atbilstība ir lielākais priekšnoteikums rāpuļa veselības uzturēšanai. Aukstasiņu dzīvniekiem nepieciešama silta vide, tāpēc tev būs nepieciešams ierīkot speciālu terāriju ar apsildošām ierīcēm. Terārijam jābūt pietiekoši plašam un slēgtam, lai atbilstu visiem izmēru parametriem. Rāpuļu īpašniekiem jārēķinās, ka speciāls terārija aprīkojums var būt dārgs. Pirms iegādājies rāpuli, noskaidro, vai viņš izaugs par lielu dzīvnieku un vajadzēs viņam mainīt dzīvesvietu. Dažas čūskas var izaugt līdz pat 5 metru garumam, bet citas vairāk par metru neizaugs. Par rāpuli ir jārūpējas praktiski visu mūžu, jo labos dzīves apstākļos tas spēj dzīvot no 40 līdz 100 gadiem.

Grauzēji

Aktīvi, mazi, un salīdzinoši lēti mājdzīvnieki ir grauzēji. Visbiežāk mājās kā mīluļi tiek turēti žurkas, peles, smilšu peles un šinšillas. Ir dzīvnieki, kuriem ļoti nepieciešams kompanjons savas dzīves laikā, piemēram, žurkām. Žurku kompanjonu vislabāk izvēlēties tāda paša dzimuma vai kastrētu pretējā dzimuma pārstāvi. Taču kāmji spēj vieni paši dzīvot un būt laimīgi. Pētnieki ir pierādījuši, ka iemīļoti mājdzīvnieki ir peles un žurkas, jo tām var iemācīt sekot komandām un izpildīt dažādus trikus.

Attiecīgi grauzēja izmēram, nepieciešams iegādāties būri. Tie ir salīdzinoši lēti, tāpēc nav jānopūlas, lai pats mēģinātu būvēt kādu uzparikti. Grauzējiem drošākie ir metāla stiepļu būri, jo viņi nespēj asināt zobus un nesagrauzt restes. Būri nepieciešams tīrīt ik pa pāris reizēm nedēļā vai divās. Tiem ir jābūt dziļiem, ar iespējām paslēpties no spilgtās dienas gaismas. Jārēķinās, ka grauzēji ir nakts dzīvnieki, tāpēc savā guļamistabā tos nav ieteicams novietot, lai nav pastāvīgs graušanas troksnis. Grauzēji katru dienu pieprasa savu laiku kopā ar saimnieku. Tiem ir svarīga fiziskā tuvība un mijiedarbība, kā arī brīvs laiks ārpus sava krātiņa. Grauzējiem patīk izpētīt apkārtni un spēlēties. Dzīves ilgums ir līdz trīs gadiem, tāpēc, iespējams, tos visbiežāk iegādājas kā pirmos mājdzīvniekus bērniem. Lai izvairītos no kaitējuma, jāmācās pareizi turēt savu mīluli, jo tie ir trausli.

papagailis

Mājdzīvnieku veidi – putni un zivis

Vai tu sen jau esi vēlējies mājdzīvnieku? Kādu ar ko būt kopā ikdienā un par ko rūpēties. Mājdzīvnieki piešķir tavai dzīvei lielāku prieku un nozīmi. Kad zini, ka esi par kādu atbildīgs, tu paliec pārliecinātāks par sevi un sāc ievērot disciplīnu. Turēt mājās mīluli ir liela atbildība, jo tas ir uz ilgtermiņa periodu. Katram dzīvniekam ir savas fiziskās un emocionālās vajadzības, un tu būsi pats galvenais, kam tās būs jāizpilda. Rūpīgi izpēti un apsver visus plusus un mīnusus, jauna mājdzīvnieka iegādei.

Zivis un citi akvārijos dzīvojošie mājdzīvnieki

Izvēloties ūdens mājdzīvnieku, tu baudīsi lielāku mieru, jo tam nevajadzēs fizisko tuvību. Taču ir jāuzmanās, jo ne visas zivis ir viegli kopjamas. Dažas zivis laimīgi dzīvos parastā akvārijā vai dīķī, kamēr dažām, piemēram, zelta zivtiņām ir izteikta jutība pret pH līmeņa izmaiņām. Tām pastāv lielāks risks ātrāk saslimt, tāpēc esi zinošs par sugu, kādu paņem uz māju. Zivīm ir nomierinoša un dekoratīva nozīme. Skatoties uz viņām samazinās stress un cilvēks paliek mierīgāks.

Lielākajai daļai ūdens mājdzīvnieku nepieciešams liels akvārijs ar plašu filtrēšanas sistēmu. Paturi prātā, ka akvārijs ir regulāri jātīra, tāpēc, ja tev ir grūti izplānot pat laiku, lai sakoptu savu māju, tad akvārija kopšanai noteikti arī nebūs laiks. Tīrot akvāriju ir jāuzspodrina arī sūkņi, filtri, jāsagatavo labas kvalitātes ūdens, ko liet atpakaļ zivīm. Zivīm patīk plašums, tāpēc, lai tās varētu brīvi pārvietoties, jāiegādājas izmēram atbilstošs akvārijs. Jo lielāka zivs (vai vairākas), jo lielāks akvārijs nepieciešams.

Lai tavi ūdens mājdzīvnieki neplēstos savā starpā, atrodi informāciju par to, kādas sugas ir miermīlīgas pret citām. Tu vari izveidot pats savu ūdens ekosistēmu, bet pirms tam pārliecinies vai sugas viena otru nenoēdīs. Vari izvēlēties sālsūdens vai saldūdens dzīvniekus, bet nekad nejauc kopā šādus atšķirīgus dzīvniekus. Izvēlē ir dzīvnieki ar zemu aktivitāti ir, piemēram, jūras zvaigznes, jūras gliemeži. Retāk par mājdzīvniekiem izvēlas turēt zušus, medūzas un garneles.

Putni

Ja vēlies sev inteliģentu mājdzīvnieku, apsver iespēju iegādāties kādu putnu. Lielākie putni var dzīvot vairākus gadu desmitus, bet mazākie līdz diviem gadiem. Putni ir gudri un tos ir viegli aprūpēt. Šie mājdzīvnieki prasa fizisku mijiedarbību ar savu saimnieku. Tev ir jānodrošina vides simulācija, kur putns var justies kā dabīga vidē. Putniem ir izteikta empātija.

Pārliecinies, vai tev mājās ir daudz vietas kur novietot būri. Jo lielāks putns, jo būris jāiegādājas lielāks. Apsver visus ētikas jautājumus, iegādājoties būri – putns ir dzīvnieks, kam patīk daudz kustēties un lidot. It īpaši lielajiem plēsīgajiem putniem vajag daudz vietu, kur pārvietoties un izplest savus spārnus.

Rūpīgi apsver katra putna dzīves ilgumu, pirms to iegādājies. Ja neesi gatavs uz mūžu saistīties ar kādu mājdzīvnieku, tad nevajadzētu iegādāties sev putnu. Āfrikas pelēkie papagaiļi dzīvo līdz pat 50 gadu vecumam. Putnam regulāri jākopj krātiņš un jāsniedz svaiga gaisa iespējas, bieži vēdinot telpas. Vismaz vairākas stundas dienā tam ir nepieciešama cilvēka klātbūtne. Nedrīkst pieļaut, ka mājdzīvniekam ir garlaicīgi, pretējā gadījumā viņš var aiz neko darīšanas pārēsties. Putni, kuriem ir izteiktas liekā svara rezerves, bieži vien beidzas ar letālu iznākumu, jo tie vairs nav aktīvi, nelido un no aptaukošanās nevar izārstēt. Būrī var ievietot rotaļlietas, ar ko putni mēdz spēlēties, vai iegādāties kompanjonu, taču lai vai kā, mijiedarbība ar ģimeni viņam ir ļoti svarīga dzīves daļa.

suns-un-kakis

Mājdzīvnieku veidi – kaķi un suņi

Nav noslēpums, ka kaķi un suņi ieņem populārāko mājdzīvnieku topa virsotnes. Tie ir mīksti, pūkaini un mīļi. Kaķi un suņi kļūst par ģimenes locekli, un pret tiem izturas ar lielu atbildību. Kuru no abām sugām izvēlēties, tas ir jāspriež individuāli. Būs cilvēki, kuri visu mūžu ir dzīvojuši kopā ar suņiem, bet dzīvnieka labklājības dēļ, mazākās telpās labāk ir turēt kaķi.

Pirms iegādājies mājdzīvnieku, apsver savas brīvā laika izvēles. Suņi un kaķi ir tie dzīvnieki, kas prasa vislielāko uzmanību no saimnieka puses. Šie mājdzīvnieki ir ļoti sabiedriski un tiem piemīt neizsīkstoša enerģija, it īpaši jaunības gados. Dzīvniekiem jābūt ļoti aktīviem un saimniekam jāpiedalās rotaļās, lai tie neaptaukotos un nezaudētu savu veselību.

Svaiga gaisa nepieciešamība
Suņiem šis faktors ir ļoti būtisks. Pirms iegādājies savā ģimenē suni, apdomā, vai tev pietiks daudz laika, lai vestu pastaigās. Sunim pastaigas ir nepieciešamas ne tikai rotaļām, bet arī lai izdarītu savas vajadzības. Ja mājas kaķis ir iemācīts nokārtoties speciālā kastītē, tad sunim vienmēr nepieciešams kāds zāles pleķītis pagalmā. Fiziskās aktivitātes nepieciešamas, lai saglabātu veselību. Īpaši svarīgi tas ir lieliem suņiem. Kaķiem un mazākajiem suņiem varētu pietikt ar skriešanu no vienas istabas uz otru, taču svaigs gaiss ir nepieciešams katrai dzīvai būtnei.

Rūpes
Dažas suņu šķirnes ir ar raksturīgām uzvedības problēmām, ja tie ilglaicīgi paliek vieni. Tāpēc pārliecinies, ka būs pietiekoši daudz laika savam mīlulim. Arī kaķi paliek agresīvi, ja tiem ir garlaicīgi savā apkārtējā vidē un saimnieks nepievērš uzmanību. Padomā, kurš rūpēsies par tavu mājdzīvnieku, kad tu būsi izbraucis? Tiem vajag patstāvīgu aprūpi un pārtikas pieejamību. Ja tu reti kad esi mājās, tad kaķis un suns viennozīmīgi nebūs mājdzīvnieks, kuru vajadzētu iegādāties.

Saistības
Pirms iegādājies sev mājdzīvnieku, apdomā, vai esi gatavs nākošos desmit, piecpadsmit vai vairāk gadus pavadīt kopā ar dzīvnieku. Atkarībā no šķirnes un veselības stāvokļa, suņi un kaķi vidēji dzīvo līdz 15 gadiem. Daži reģistrēti ar 25 gadu ilgu mūžu. Suņi un kaķi prasa intensīvu mijiedarbību ar cilvēku un citiem savas sugas pārstāvjiem. Mazajiem kucēniem un kaķēniem pirmais dzīves posms nepieciešams būt mātes apgādībā. Svarīgi ir zināt periodu, cik ilgi nedrīkst atraut bērnu no mātes, pretējā gadījumā viņš var neizdzīvot. Mazuļiem nepieciešamas speciālas rūpes, īpaši izveidota barība un lielāka aktivitāte. Dzīvniekam pieaugot, tas paliek slinkāks un mazāk aktīvs, tāpēc svarīgi, lai pirmos mūža gadus nav sācies jau aptaukošanās process.

Budžets
Rūpējoties par suni un kaķi, patstāvīgi nepieciešams ieguldīt finanses. Jāpērk jaunas rotaļlietas, pārtika un veselības produkti. Tāpat svarīgi ir maksāt par skaistumkopšanas pakalpojumiem, piemēram, suņiem par spalvas apgriešanu vai kaķiem ausu matiņu apgriešanu. Tāpat kā cilvēkiem, šiem zīdītājiem var piemist veselības problēmas, kuras ārstē ilglaicīgā procesā, un, protams, viss maksā naudu. Operācijas un medicīniskas procedūras var maksāt pat vairākus tūkstošus. Regulāras veterinārārstu pārbaudes var laicīgi novērst kādu kaiti. Ja pašam nepietiek spēks un izturība, vari vest savu suni uz apmācības skolu, kur tam tiek iemācītas paklausības komandas kā “sēdi”, “blakus”, “šurp” un citas ikdienas dzīvē nepieciešamas lietas. Lai nodrošinātu dzīvnieku ar nepieciešamo pārtiku, vislabāk to ir iegādāties veterinārajās klīnikās, jo tā ir sabalansēta un veselīgāka, kā veikalos iegādātās. Ņemot vērā, ka tās sastāvā ir daudz nepieciešamie vitamīni, klīniku pārtika ir daudz dārgāka.

berns-un-kakis

Padomi bērniem – kā tikt pie mājdzīvnieka?

Vai tev ir neizsakāma vēlme tikt pie mājdzīvnieka, bet nevari atrast īstos vārdus, lai pajautātu vecākiem atļauju? Iepriekš tev ir jāpierāda, ka esi atbildīgs un gatavs rūpēties par mājdzīvnieku. Ar rūpīgu iepriekšēju plānošanu, tu vari panākt, ka iegūsi vecāku atļauju.

PS: Atceries, ka mājdzīvnieki nav lēts prieks un nereti tev būs jāņem kredīts (väikelaenud) vai pat cita veida aizdevums (laenu refinantseerimine) lai tos varētu uzturēt!

Padomā kārtīgi, vai patiešām vēlies mājdzīvnieku

Mājdzīvnieks prasa laiku, atbildību, naudu un kopšanu. Daudzreiz tev nāksies mainīt savu grafiku, lai rūpētos par savu mājdzīvnieku. Cilvēka un mājdzīvniekam ir ilgstošas saistības, atšķirībā kādu sugu tu izvēlies. Ir dzīvnieki, kas spēj sasniegt 20 gadu vecumu, tāpēc apdomā, vai vēlies uzņemties tik ilgas saistības.

Lai atbildētu uz jautājumu, vai esi piemērots saimnieks jaunam mājdzīvniekam, papildus uzdod sev kontroljautājumus:

1. Vai tev ir citas ārpusstundu aktivitātes, kas aizņem tavu laiku (sporta treniņi, mūzikas skola, deju klase un citas) ?
2. Vai tu esi gatavs celties agrāk, lai pirms došanās uz skolu parūpētos par savu mājdzīvnieku?
3. Kā tu iesaistīsi mājdzīvnieku savā dienas grafikā?
4. Vai esi gatavs atdot savu kabatas naudu, lai atmaksātu vai palīdzētu segt izmaksas, kas nepieciešamas mājdzīvniekam?

Izlem, kāda veida mājdzīvnieku tu vēlies:

Ir ļoti daudz iespējas, kādi var būt mājdzīvnieki. Daži no tiem prasa pavisam maz uzmanības, tik daudz kā pabarošana un mājvietas uzkopšana. Turpretī dažas sugas pieprasīs lielu fizisku mijiedarbību ar savu saimnieku: tev būs ar to jārunājas, jāmīļo, jāspēlējas.

  • Zivis, rāpuļi, bruņurupuči prasa vismazāko aprūpes laiku – apmēram 15 minūtes dienā, lai tos pabarotu un vienu stundu nedēļā, lai iztīrītu mājvietu. Daži rāpuļi var būt indīgi, ar kuriem nedrīkst spēlēties un, visticamāk, vecāki neatļaus tādus turēt mājās.
  • Kaķi, truši, kanārijputniņi, jūrascūciņas, kāmji, peles, žurkas ikdienā tavu uzmanību prasa sākot no pusstundas, lai pabarotu, paspēlētos; mājiņas vai kastītes tīrīšanu reizi četrās dienās.
  • Suņi prasa lielu apkopes laiku, jo tiem ir vajadzīga ne tikai barošana, apkope, bet arī regulāras pastaigas svaiga gaisā.

Pirms izvēlies kādu mājdzīvnieka veidu, jānoskaidro, vai ģimenē nav kāds cilvēks, kam ir alerģija pret spalvām. Svarīgi sugas izvēlē ir telpu pieejamība – lieli suņi nejutīsies labi mazā vienistabas dzīvoklī un slimos ar veselības problēmām.

Izstudē visu pieejamo informāciju par mājdzīvnieku, kādu vēlies iegādāties:

1. Cik ir vidējais dzīvnieka mūža ilgums
2. Cik tavs izvēlētais dzīvnieks maksā
3. Kāda veida pārtiku tas ēd
4. Kāda uzturēšanās vieta nepieciešama (terārijs, akvārijs, būris)
5. Kāds ir barošanas režīms
6. Cik liels būs mājdzīvnieks, kad kļūs vecāks
7. Cik ilgs ir miega režīms
8. Kā tev būs jārūpējas par dzīvnieku (pastaigas, barošana, vannošana, veterinārārsta apmeklējumi)

Šī un cita svarīga informācija tev ir jāiegūst no pēc iespējas vairāk resursiem. Pajautā draugiem, ja tiem mājās ir attiecīgās sugas dzīvnieks. Veic visas svarīgākās piezīmes un esi gatavs uzklausīt visus vecāku uzsvērtos galvenos pienākumus.

Pierādi saviem vecākiem, ka esi atbildīgs
Parādi vecākiem, ka tev piemīt atbildības sajūta, tā viņi sapratīs, ka esi gatavs rūpēm par dzīvnieku. Palīdzi saviem vecākiem uzkopt māju, katru rītu pamosties laicīgi un pats sagatavojies skolai, vienmēr turi savu istabu kārtībā, iznes atkritumu kasti bez liekas atgādināšanas, vienmēr pabeidz uzdevumus pirms termiņa. Šie un vēl citi piemēri liks taviem vecākiem saprast, ka esi atbildīgs un patstāvīgs. Tad, kad esi ieguvis vecāku pozitīvu attieksmi, ir pienācis laiks jautāt sev svarīgos jautājumus. Izklāstot savu domu, neliec uzreiz sniegt gala atbildi – parādi, ka esi pacietīgs un gatavs gaidīt. Esi ar mieru pieņemt kompromisu, ja vecāki nevēlas tavu izvēlēto dzīvnieku dažādu apsvērumu dēļ, bet iesaka tev padomāt par kādu citu sugu. Mēģini izprast savu vecāku viedokli un jūs nonāksiet pie kopīga sarunas rezultāta.

iztirit-dzivnieka-smaku

Tiec galā ar dzīvnieku smaku dzīvoklī

Lai arī cik ļoti tu mīlētu savu mājdzīvnieku, nevar noliegt, ka pēc viņa paliek nevēlamas smakas. Māja nesmaržo tik tīri un svaigi, kā pirms dzīvnieka iegādes. Nav svarīgi, cik lielu uzmanību tu pievērs dzīvnieka kopšanai, ir dažas smakas, no kurām nevar izvairīties, kā tikai regulāri ar tām cīnoties. Mājdzīvnieku īpašnieki ir izveidojuši populārākos smaku iznīdēšanas padomus, lai katrs varētu savā dzīvoklī justies komfortabli kopā ar savu mīluli.

Izmantojot cepamo sodu

Cepamā soda ir dabisks smaržas absorbētājs, kas lieliski der cīņā ar dažādām smakām, tai skaitā, dzīvnieku radītām. Atstājot paciņu atvērtu, var nodrošināt istabā tīrāku gaisu. Cepamā soda uzsūc nepatīkamās smakas, tāpēc tā darbojas kā gaisa atsvaidzinātājs, kas nepiešķir citu smaržu. Pirms lietošanas, jāpameklē informācija par iespējamiem riskiem uz kādas konkrētas virsmas vai auduma.

  • Praktiski tā nedara nekādus bojājumus uz mēbelēm un audumiem, taču, jebkuram gadījumam iepriekš pārbaudīt. Soda ir nedaudz jāuzkaisa uz netīrās virsmas, jāpagaida pāris minūtes, lai tā iedarbojas un jāuzsūc ar putekļu sūcēju.
  • Ja uz kādas virsmas ir dzīvnieka urīns, to pēc iespējas ātrāk jāuzslauka un mitrā vieta jāapkaisa ar cepamo sodu. Jāļauj vietai nožūt un sodai iesūkties, pēc tam jānoslauka ar tīru dvieli. Kad vieta ir pilnībā sausa, pēdējos cepamās sodas pārpalikumus jāuzsūc ar putekļu sūcēju.
  • Pievienot cepamo sodu dzīvnieku kastītēs. Sodu vislabāk izkaisīt uz pašas kastītes, pirms vēl nav pievienotas īpašās smiltiņas. Pēc pāris reizēm, kad kastīte tiks izmantota, arvien saglabāsies neitrāla smarža. Taču, kastītes saturs ir jāmaina, kad sākat just smaku.

Izmanto smakas neitralizējošos šķīdumus

  • Kaut arī aromatizētāji un smaržīgās sveces novērš smakas, tas neliedz dzīvniekam no jauna veikt šmuces. Dzīvnieks var saost aromātu, ko atstājis pagājušo reiz, un turpināt nokārtoties nevēlamajā vietā, tāpēc smaka ir jāiznīcina pilnībā.
  • Šādu šķīdumu var veidot no cepamās sodas – sajaucot sodu ar ūdeni. Ja negadījuma vieta ir bijusi uz paklāja, pārliecinies, ka tiek iztīrīta virskārta kā arī grīdas pamatne zem paklāja. Aromāta iznīcināšanai var iegādāties augstas kvalitātes produktu, kas paredzēts, lai novērstu dzīvnieku smakas. Tas novērš ne tikai urīna izraisīto smaku, bet arī pēc vemšanās radušo smaku.

Mazgājiet dzīvniekam piederošās lietas

  • Ik pa laikam ir ieteicams izmazgāt dzīvnieka ēdiena bļodiņas ar karstu ziepjūdeni vai ielikt tos trauku mazgājamā mašīnā. Sanitāri ēšanas apstākļi ir nepieciešami ne tikai cilvēkam, bet arī dzīvniekam, lai nesāktos dažādas kuņģa problēmas. Ēdiens, ko ieliekam bļodā var sasmakot un kategoriski aizliegts pievienot jaunu pārtiku, ja bļodiņa nav nosterilizēta. Vienmēr pārliecinies, vai ūdens bļodiņa ir tīra un tajā ir svaigs dzeramais ūdens.
  • Ja nepieciešams, mazgā dzīvnieka spēļmantiņas veļasmašīnā. Iepriekš jāpārliecinās, ka mantiņa ir droša mazgāšanai veļasmašīnā. Mantiņas var saplīst centrifūgas režīmā. Neliec klāt veļaspulveri, jo tas var sasūkties uz mīkstās virsmās, un dzīvnieks var saindēties, ja turpinās ar to spēlēties. Drošāk ir mazgāt mantiņas ar rokām, izmantojot speciālo šampūnu, ko izmanto dzīvnieku vannošanā. Tie ir radīti, lai nenodarītu nekādu kaitējumu dzīvnieka veselībai.
  • Mazgā speciālās gultiņas, vai segas, uz kurām guļ dzīvnieks. Tas ne tikai novērsīs nelabvēlīgos aromātus, bet pasargās no iespējas, ka kažokā ieperināsies blusas vai citi insekti. Dažiem dzīvniekiem patīk gulēt krēslos vai uz citām cilvēku mēbelēm – biežāk ir jāmazgā arī tās vietas.
suns-mekle-majas

Ko darīt, kad jāmeklē mājdzīvniekam jauns saimnieks?

Nav viegli meklēt jaunas mājas savam mājdzīvniekam, taču situācijas ir dažādas un dažreiz tā ir daudz labāk. Rūpīgi plāno meklēšanu un neatdod savu mīluli pirmajam pretimnācējam. Tev nepieciešams atrast gādīgu un labsirdīgu saimnieku, kas labi parūpēsies par tavu mājdzīvnieku. Dzīvniekiem nākas meklēt sev jaunu mājvietu dažādu iemeslu dēļ: pārcelšanās uz citu dzīvesvietu, kur nedrīkst būt dzīvnieki; nomiris iepriekšējais saimnieks un radinieki nevēlas pieņemt mājdzīvnieku un vēl daudzi citi šādi piemēri. Pieaugušam dzīvniekam nekad nav viegli atrast jaunas mājas, nereti arī viņš pats nespēj pierast pie jauniem saimniekiem. Taču izvēloties pareizos reklāmas veidus, var atrast patiešām sirsnīgus saimniekus. Tava misija ir veicināt, vizualizēt reklāmas uz pareizās mērķauditorija pusi, un rūpīgi atsijāt tavuprāt neuzticamus cilvēkus.

Jaunas mājvietas meklēšanā pirmos var iesaistīt draugus, paziņas, uzticamus veterinārārstus. Sākumā var mēģināt piedāvāt dzīvnieku tiem, kuriem jau ir mājās kāds mājdzīvnieks vai pieder audzētavas – šādi cilvēki ir atbildīgāki un zin kā labi izturēties pret dzīvniekiem.

Nofotografē mīļu un jauku bildi ar mājdzīvnieku, kurš meklē mājas. Lai pievērstu uzmanību, izveido vizuāli pievilcīgu reklāmu, izdomā uzrunājošu tekstu. Ievietojot sociālajos tīklos, vari pievērsties ar vēl lielāku izdomu un pievienot video ar dzīvnieku. Izmanto visus ieročus, lai informācijas pārpildītajā sociālajā tīklā tava reklāma īpaši izceltos starp visām citām ziņām.

Reklamē dzīvnieka labākās īpašības, taču atceries būt godīgs un neko nepiepušķot. Ja samelosi, ka dzīvniekam patīk kaķi, un to paņems saimnieks, kam mājās ir kaķis, sunim ātri vien tiks meklēta jauna mājvieta. Esi godīgs par jebkādām uzvedības problēmām, jo jebkurš pacietīgs saimnieks, var iemācīt labas manieres savam mājdzīvniekam. Obligāti pieraksti, ja dzīvnieks ir agresīvs pret maziem bērniem, vai tam ir nepieciešams liels pagalms, pretējā gadījumā tas sagrauzīs visas mēbeles aiz pārlieku lielās garlaicības mazā dzīvoklī.

Atceries, ka tava reklāma nokļūs plašas auditorijas acīs, tāpēc esi atturīgs, izvērtējot visas atbildes uz savu sludinājumu. Dzīvnieku organizācijas brīdina par ļaunprātīgu dzīvnieku izmantošanu, kas tiek paņemti no šādām publikācijas reklāmām. Interneta vidē ir daudz izdevīgāk ievietot savu sludinājumu, jo bieži vien to var izdarīt bez maksas. Ievietojot avīzē sludinājumu, tu, pirmkārt, samaksā attiecīgu summu un otrkārt – pieļauj tikai mazāko sabiedrības daļu kā potenciālo mērķauditoriju.

Nekad nereklamē savu mājdzīvnieku kā “bezmaksas” preci. Dzīvnieku aizsardzības biedrības brīdina, ka “bezmaksas” reklāmas piesaista cilvēkus, kas iesaista suņus cīņu sportā un citus negodīgus saimniekus. Pievieno kaut pavisam nelielu summu, vai arī nepublicē summu, bet pieraksti, ka to privāti izrunāsiet. Šādas privātu vēstuļu sarakstes ļaus atsijāt nevēlamos saimniekus.

Lai atdotu savu mājdzīvnieku kāda cita rokās, tev kārtīgi jāapsver daudzi jautājumi un jāizrunā dažas pamatlietas:

  • Pajautā, vai topošajam saimniekam ir bijuši mājdzīvnieki. Vai viņš ir gatavs lielajam pārbaudījumam, ko sniegs pirmais dzīvnieks viņa mājā. Ja ir bijuši mājdzīvnieki, apvaicājies, kas ar tiem notika.
  • Dažas organizācijas tiešsaistē piedāvā palīdzību galveno jautājumu atšķirošanā, lai tu labāk zinātu, kas ir svarīgākais jauna saimnieka atrašanā.
  • Ja topošajam saimniekam jau ir mājdzīvnieks, noskaidro, kurš ir viņa veterinārārsts un uzzini atsauksmes par saimnieku. Vai viņš regulāri ved savu tagadējo dzīvnieku uz veselības pārbaudēm.
  • Apvaicājies, vai ir iespējama mājas vizītes apskate uz sava mājdzīvnieka topošo māju. Ja adoptētājs nevēlēsies, ka tu ierodies izpētē, droši atsaki viņam atdot savu mājdzīvnieku.
  • Kā pēdējo no iespējām atstāj dzīvnieku patversmes palīdzību. Diemžēl, katru mēnesi tur nonāk vismaz 50 mājdzīvnieki, bet visiem cenšas atrast jaunas mājvietas. Par tavu dzīvnieku parūpēsies, ja nespēsi pats saviem spēkiem atrast jaunu mājvietu.
meduzu-audzesana

Kā audzēt medūzas

Medūzas ir eksotiski jūras dzīvnieki. To audzēšanai ir piemēroti dekoratīvo zivju akvāriji. Medūzu formas un nomierinošā kustība padara pilno akvāriju kā mākslas darbu, jo tās var turēt kā guļamistabā tā virtuvē uz galda. Lai audzētu mājās medūzas, nepieciešams speciāli ierīkots akvārijs. Medūzas prasa delikātu kopšanu, ar speciālu vidi, ūdens sāļumu un barošanu.

Akvārija izveide
Medūzām pietiek ar maza vai vidēja riņķveida formas akvārija tvertni. Tam ir jābūt tīram un sterilam. Akvārija izmērus vari izlemt pats, atšķirībā, cik medūzas vēlies turēt. Trīs medūzām būs jāizvēlas vidēja izmēra akvārijs, bet vienai pietiks ar pašu mazāko, turklāt tam būs vieta jebkur mājas interjerā. Medūzām ir jānodrošina peldēšana pa akvāriju, tāpēc formu nepieciešams izvēlēties garu un šauru. Medūzu akvārijam jābūt novietotam izvairoties no tiešiem saules stariem, tām patīk tumša vide. Tuvumā nedrīkst būt siltuma avoti un elektroiekārtas.

Nepieciešamie materiāli akvārija izveidošanai:

  • gaisa sūknis
  • gaisa caurule
  • filtra plāksnes
  • substrāts
  • LED gaismas

Sāc ar filtra plāksnes novietošanu akvārija pamatnē un ievieto tam cauri gaisa izvadīšanas un ievadīšanas cauruli. Gaisa caurulei ir jābūt pašas pamatnes vidū, lai nerodas bezgaisa vietas. Uz pamatnes izvieto substrātu. Medūzām vislabākais substrāts būtu stikla bumbiņas, kas nosedz pamatni. Nekādā gadījumā neizmanto kā substrātu smiltis vai granti. Bumbiņas vajag tik daudz, lai piepildītu vienā kārtā visu akvārija pamatni. Kad akvārijā ir ievietots substrāts, savieno gaisa cauruli ar gaisa sūkni. Gaiss no sūkņa pa cauruli cirkulēs pa visu akvāriju.

Medūzām patīk sāļš ūdens, tāpēc pēc ūdens ieliešanas akvārijā, pievieno tam sāli. Var iegādāties speciālu sālsūdeni zooveikalā vai akvārija sāli. Sāļuma indikatoram ir jābūt 34 – 55ppt. Iepriekš sāli vajadzētu izšķīdināt destilētā ūdenī, lai akvārijā nerodas sāls nogulsnes. Nedrīkst izmantot krāna ūdeni, jo ķīmiskie savienojumi, ko tas var saturēt, var kaitēt medūzas veselībai.

Pievieno LED gaismas, kas pēc 12 stundām ūdeni pārvērtīs no duļķaina līdz tīram kristāliskam ūdenim. Ar speciāliem testa komplektiem, pārbaudi amonjaka, nitrītu un nitrātu līmeni akvārijā. Ideālā gadījumā amonjakam un nitrītiem vajadzētu uzrādīt 0.0ppm, bet nitrātiem sasniegt apmēram 20ppm rādītājus. Sasniedzot šādus rezultātus, var droši ievietot medūzu izveidotajā akvārijā.

Medūzu iegāde un ievietošana akvārijā
Pērc medūzas tikai no uzticamiem pārdevējiem. Medūzu audzētāji vienmēr piedāvā garantiju un naudas atgriešanu, ja nepiegādā tās dzīvas. Medūzas tiek izsūtītas caurspīdīgos plastmasas maisos, kas pildīti ar sālsūdeni. Ir dažādu veidu medūzas, kuras izmanto tirdzniecībā, tāpēc pārliecinies, kādu tieši šķirni vēlies. Lai ievietotu medūzas akvārijā, tām ir nepieciešama vismaz 20 minūšu aklimatizācija. Pirmās 10 minūtes novieto maisiņu uz akvārija ūdens, lai medūzas pierod pie citas ūdens temperatūras. Vispiemērotākā ūdens temperatūra ir 24 līdz 28 grādi pēc Celsija. Pēc tam pārlej ūdens sastāvu ar medūzām jaunajā mājvietā. Kad medūzas ir nokļuvušas jaunajā mājvietā, pirmo stundu vajag cieši novērot, vai tās aktīvi kustās un pulsē.

Ikdienas kopšana
Baro savas medūzas divas reizes dienā ar sālsūdens garneļu mazuļiem. Tie parasti pārdodas sasaldēti vai dzīvi sālījumā. Medūzas, kā visas dzīvas būtnes nedrīkst pārbarot. Ja akvārijā ir izmēros dažādas medūzas, tad pārbarošana nerosinās mazāko medūzu augšanu. Kad tās kļūst lielākas, šādā pašā secībā nepieciešams izveidot lielāka izmēra akvāriju. Medūzas nekādā gadījumā nedrīkst palaist savvaļā saldūdens tilpnē, tas pakļauj tās dzīvību riskam.
Ik nedēļu jāapmaina vismaz 10% ūdens, kas ir akvārijā. Lai saglabātu vesela ūdens kvalitāti, katru reizi pēc apmaiņas jāpārbauda galvenie indikatori – sāļums, amonjaks, nitrīti un nitrāti. Daži medūzu īpašnieki izņem medūzas no akvārija, kad nomaina ūdeni. Ūdens apmaiņa palīdz kontrolēt amonjaka līmeni akvārijā.

majlopu-nozime

Mājlopu nozīme

Varam teikt, ka mājlopi ir tie paši mājdzīvnieki, taču ir zināma atšķirība starp šiem abiem vārdiem. Mājdzīvnieki mēdz būt cilvēku kompanjoni ikdienā, tie dzīvo kopā vienā mājā, tos pat audzina kā ģimenes locekļus (piemēram, dresējot suņus). Taču mājlopiem liktenis ir nedaudz savādāks: tie tiek audzēti tautsaimnieciskiem mērķiem, no tiem cilvēki iegūst dažnedažādus labumus. Mājlopu audzēšana tiek dēvēta par lopkopību.

Piena ražošana

Mājlopi tiek audzēti, lai iegūtu saimniecībā pienu un izgatavotu piena produktus (sieru, biezpienu, kefīru un citus). Šādam mērķim tiek audzētas pamatā govis, bet arī kazas spēj dot pienu, no kā tālāk tiek ražoti pārtikas produkti. Kazu audzēšana ir mazāk izplatīta Latvijā, un visa iegūtā produkcija visbiežāk tiek izmantota uz vietas esošajā saimniecībā. Šobrīd piena ieguve ir ļoti automatizēta, ir izgatavotas augstas klases tehnoloģijas, lai lopkopības saimniecības varētu darboties ar lielu produktivitāti. Piens ir viena no nozīmīgākajām eksportprecēm, tāpēc govju audzēšanas apjomi aug ar katru gadu.

Pārtikas ieguve

Lielus, kā arī mazākus zīdītājus un putnus audzē pārtikas produktu iegūšanai. Gaļa tiek iegūta no liellopiem (govīm), cūkām, aitām, trušiem un citiem, kā arī no putniem (tītariem, pīlēm, zosīm un vistām). Produkti, kādi tiek iegūti no lopiem ir visdažādākie, tāpēc lopkopība ir ļoti ienesīgs darbs. Nav viegli uzturēt lielu ganāmpulku, nodrošināt patstāvīgi to ar barību, apkopt uzturēšanās vietas, nodrošināt visu nepieciešamo, līdz brīdim, kad tiks nokauti. Taču sakarā ar to, ka lielākā daļa cilvēku lieto uzturā gaļas produktus, šī saimniecības nozare gūst labus ienākumus. Gaļa tiek izmantota lielos apjomos desās, žāvējumos, maltajā gaļā, pusfabrikātos, kas ir sasaldēti un domāti ātrai ēdiena pagatavošanai (piemēram, pelmeņi un frikadeles). Vislielākais procentuālais sastāvs, ko izmanto gaļas rūpniecībā nāk no cūku audzētājiem, otrajā vietā ir putnu gaļa.

Olas iegūst no vistām, un tiek plaši izmantotas pārtikā. Tās sastāv no daudz vērtīgām uzturvielām, kas nepieciešamas cilvēka ķermenim katru dienu. Mazāk populāras, taču pārtikā tiek izmantotas arī pīļu un zosu olas, taču šos putnus vairāk mēdz audzēt spalvu un gaļas ieguvei. Mazas un dekoratīvas ir paipalu olas. Olas ēd ne tikai cepot un vārot, bet termiski apstrādājot iegūst speciālu olu pulveri, ko izmanto konditorejā un pārtikas rūpniecībā.

Smagāku darbu veikšanai

Smagu darbu veikšana ar dzīvnieku palīdzību bija neatņemama sastāvdaļa mūsu senču sētās. Tika izmantoti buļļi un zirgi, kas vilka smagos arklus, kultivatorus, kā arī pārvietošanās līdzekļus. Ratu pajūgā izmantoja zirga spēku. Šobrīd krietni mazāk izmanto dzīvniekus šādiem mērķiem, to vietu ir aizstājuši traktori, kombaini, automašīnas. Taču nereti kādā nabadzīgākā saimniecībā ir iespēja ieraudzīt ar zirgu vadāmu pajūgu.

Preču ražošanai

Kas gan var būt siltāks, kā īsta aitas vilnas sega aukstos ziemas vakaros, vai truša vilnas cepure? Arī šīs preces tiek iegūtas no lauksaimniecībā audzētiem lopiem un to vilnas. Aitas vilna ir vispieprasītākais izejmateriāls dabīgas izstrādes gultas veļai, siltajām ziemas čībām, vestēm un citiem produktiem. Vilnai ir laba termo-caurlaidība: ziemā tā silda, bet vasarā atdzesē ķermeni. Lopkopji izmanto liellopu mēslus, tīrumu mēslošanai un apstrādei. Tāpat tas ir arī labs kurināmais. Trušu vilna ir vispopulārākais izejmateriāls, no kā iegūst to vilnu, kas tiek adīta vilnas zeķēs, cimdos un lakatos. Putnu olās ir noderīgas aminoskābes, ko izmanto kosmētikā – šampūnu ražošanā, matu masku sastāvā, krēmos.

liellopi

Liellopi

Senos laikos, pirmo liellopu, ko pieradināja saimniecības darbu veikšanai bija taurs. Šobrīd pirmā pieradinātā suga Eirāzijas taurs ir izmiris dzīvnieks, taču viņu pēcteči vēl joprojām kalpo cilvēkiem par palīgiem saimniecības darbos un kā gaļas ieguves dzīvnieki. Liellopu pieradināšana ir datējama jau pirms 8000 gadiem, kas notika Divupē. Vecākie atrastie tauru kauli ir no apmēram 9000 gadu senās pagātnes, taču nav zināms, vai šajā laikā viņš jau skaitījās kā pieradināts dzīvnieks. Pirms 7 tūkstošiem gadu palielinājās vajadzība pēc spēcīgiem darbu veicējiem, tāpēc iedzīvotāji pieradināja arvien vairāk liellopus, un kā nākamā suga aiz tauriem, ko pieradināja, bija zebu.

Pie liellopiem pieder: govs (mātīte), bullis (tēviņš), vērsis (kastrēts tēviņš) un teļš (mazulis). Tie ir zālēdāji, kas vasarā vislabprātāk ēd zaļu un svaigu zāli, bet ziemā pārtiek no sakaltētiem salmiem. Lopi, kuri tiek audzēti gaļas iegūšanai, papildus svaigai zālei tiek baroti ar speciālu pārtiku, ko paši ražotāji sauc par spēkbarību. Pārsvarā visām šķirnēm un abiem dzimumiem ir spēcīgi ragi. Lieluma ziņā, vismasīvākie izaug kastrētie tēviņi vērši, tad buļļi un pašas mazākās ir mātītes. Latvijā zemnieki audzē divas govju šķirnes: Latvijas brūnās un Latvijas zilās govis. Zilo govju izcelsme ir tepat Latvijā, Kurzemes novadā. Tā ir retāk sastopama šķirne kā Latvijas brūnās govis un tiek audzēta praktiski tikai piena iegūšanai; izteikti mazā masa un arī skaitliski nelielais daudzums nosaka to, ka šo sugu neizmanto gaļas iegūšanā. Turpretī otra suga, brūnā govs, ir populārākā, ko audzē visā valstī (apmēram sastāda 75%) un tiek izmantota gan piena, gan gaļas ražošanai.

Sākotnēji liellopi tika audzēti sava spēka dēļ, vēlā tikai tos sāka izmantot pārtikā. Tiem ir masīvs ķermenis ar ļoti spēcīgiem muskuļiem, tāpēc varēja bez piepūles apstrādāt zemi cilvēku vietā. Tikai trešajā vietā (aiz cūkas gaļas un putnu gaļas) ir liellopu gaļa pārtikas ražošanā, taču nevar teikt, ka tas arī ir maz. Sakarā ar to, ka liellopu audzēšana visvairāk balstās uz gaļas ieguvi, tad dzīvnieki vairs nav ģenētiski tik spēcīgi kā viņu senči, – tie vairs nav tik aktīvi un ir spiesti pavadīt savu dzīvi fermās, šauros aizgaldos, kas ierobežo to kustības. Piena govis dzīvo apmēram 5 gadus, jo lielā pārslaukuma dēļ tās vairs nespēj ražot pienu, un tiek nokautas kā gaļas lopi. Lielās piena saimniecības dienā mēdz izslaukt no govīm līdz pat 30 litriem piena, kas, dabīgos apstākļos, būtu tikai līdz 5 litriem piena.

Ir valstis, kur liellopus izmanto kā izklaides objektus – Portugāle, Francija un Spānija ir populāra ar savām buļļu cīņām. Buļļu cīņās raksturīga aina ir matadors, kas vicina sarkanu lakatu, satracinot bulli. Taču maldīgs ir priekšstats, par to, ka bulli satracina sarkanā krāsa, jo, patiesībā, buļļi nespēj atšķirt krāsas – tos satracina plīvojošais lakats. Vienīgā vieta, kur patiešām liellopi var justies neapdraudēti ir Indija – tur tie ir svētie dzīvnieki, var staigāt pa pilsētu ielām, un neviens nav tiesīgs tos aizskart. Nepālā govs ir nacionālais dzīvnieks, tāpēc to nemēdz audzēt gaļai, bet gan vairāk pienam un darba spēkam. Latvijā, tāpat ka daudzās pasaules valstīs, norisinās Pasaules Dabas Fonda izveidotā programma, kas paplašina savvaļas tauru uzturēšanās teritorijas. Kopš 2004. gada Papes ezera mitrajās pļavās savvaļā dzīvo tauri, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības pastāvēšanu.